Šeit ir raksti par vizīti Nr.6 Īpašuma enerģētikas sakārtošana

экодома

Vizīte Nr.6 Īpašuma enerģētikas sakārtošana

Vidējais ilgums divas stundas. Konsultācija notiek tikai klātienē.


Regulāri dodos izbraukumos uz īpašumiem, kur cilvēku mieru, veselību un darba spējas traucē mirušo gari, spoki, dēmoniskas būtnes.

Veicu īpašumu enerģētisko attīrīšanu/sakārtošanu un uzlieku aizsardzību.

Veicu izbraukumus uz īpašumiem, lai apsekotu to piemērotību priekš konkrēto cilvēku dzīvošanas, uzņēmējdarbības, veiksmīgas pārdošanas u.t.t.

Par šīs privātās konsultācijas datumu un nosacījumiem sūtiet e-pastu uz agnese@domuspeks.com

Church Architecture

Īpašumu enerģētiska sakārtošana, apsekošana.

Spoki un mirušo gari daudziem nav ikdiena un ir grūti noticēt, ka šīs radības ir reālas, tiešām dzīvē eksistē un traucē cilvēkiem dzīvot, ja ar to nav bijusi personiska saskare.


Lielākoties, cilvēki uzskata, ka tie ir fantastikas žanra elementi un nav viegli iedomāties, ka blakus pastāv tādi, kuri šīs būtnes redz, jūt un dzird.


Tomēr cilvēkiem, kuriem šīs radības ir blakus, viņu guļamistabās vai birojos, par to eksistenci nešaubās un izmisīgi tiek meklēti risinājumi, lai iegūtu brīvību.


Esmu saskārusies ar mirušajiem, kuri ir iestrēguši zemes dzīvē un netiek prom no tās.

Tie vienkārši uzturas telpā, netraucējot cilvēku mieru. Ir bijuši tādi mirušie, kuri ir piesaistījušies konkrētam īpašumam un traucē iemītniekiem, jo uzskata sevi par saimnieku.

Esmu saskārusies ar enerģētiskiem radījumiem, kuri ir radušies no lielām ciešanām un negatīvām darbībām, gan arī citos veidos noformējušies, kurus publiski labāk neiztirzāt.


Cilvēki, kuriem esmu braukusi palīdzēt nav garīgi nelīdzsvaroti, vai kādi īpatņi, kā kādam „normālajam” varētu šķist.

Pilnīgi pretēji, viņi ir pilnīgi adekvāti cilvēki, kuri strādā vadošos amatos, vai ir uzņēmēji ar savu biznesu.


Esmu bijusi daudzos īpašumos, kur ir notikušas ļoti dīvainas un neierastas lietas. Esmu spējusi palīdzēt situācijās, kuras neviens cits nav spējis uzlabot, tai skaitā Vācijā, Lielbritānijā, ASV.

Dark Leaf

Dēmona izdzīšana-Latvija.

Jā, dēmoniskas būtnes pastāv. Kādas es tās redzu, kādas ir to pazīmes?

Galvenā pazīme, ka tās ir apveltītas ar intelektu, izrāda lielu pretspēku, cīnās par savu vietu.


Kāda sieviete vēlējās, lai atbraucu uz viņas mājām un apskatu tās, pasaku savu viedokli par sajūtām. Sarunājām vizītes dienu, tomēr tuvojoties izbraukumam biju spiesta to atcelt personisku iemeslu dēļ. Sarunājām nākamo vizīti un atkal es nevarēju ierasties (ierasta pazīme, ka ar īpašumu ir nopietna problēma). Sarunājām jaunu laiku uz svētdienu...


Naktī uz piektdienu redzēju sapni, ka esmu kāda īpašuma pagrabā un redzu, ka tur stūrī atrodas dēmons ar acīm, kādas ir dzīvniekam naktī, saskaroties ar gaismu.

Dēmons atrodas pusaizmigušā stāvoklī un saprotu, ka to nedrīkst aiztikt, jo ja to pamodinās, tad sekos ļoti lielas nelaimes.

Es spīdinu uz to ar lukturīti un rādu visiem, re kur tas ir. Neviens izņemot mani nespēj viņu ieraudzīt.

Piektdien man būtiski pasliktinājās veselība. Izbraukums atkal kļuva apdraudēts. Bija jau doma to atcelt.


Sāku likt kopā visu bildi.

Dīvaini, katru reizi, kad jābrauc uz šo īpašumu rodas šķēršļi, veselības pasliktināšanās. Vēl tas sapnis. Periodiski sapņos redzu to, ko pēc tam pieredzu dzīvē. 


Dēmons tas ir traki. Ir bijusi saskare ar pretsparu kādu tie mēdz izrādīt, sitot pa veselību un liekot citus šķēršļus. Pazīmes liecina, ka tiešām varētu būt darīšana ar vienu no tiem.


Nevaru šobrīd atļauties saņemt triecienus par savu veselību. Sazvanījām saimnieci, izstāstījām situāciju, vienojāmies, ka atbraukšu, bet nedarīšu neko, kas var apdraudēt manu veselību. 


Ierodos īpašumā. Redzu aiz loga visa teritorija pilna ar mirušajiem. Izstaigājot māju, bija telpas, kuru enerģētika man nepatika. Mājā iekšā arī bija mirušais. Nonācām pagrabā...

Jā, notika tieši tas ko redzēju savā sapnī. Pagraba vienā stūrī bija liela auguma dēmoniska būtne. Pussnaudā, kuru labāk tādu arī atstāt un netramdīt to. Sekas būs briesmīgas, ja tas modīsies.


Pagalmā bija dažādi mirušie, gan tādi, kuri ir apzinātākā stāvoklī, gan absolūti sastinguši. Šie mirušie ir nekaitīgi, tādā izpratnē, ka tiem nav mērķa nodarīt kaitējumu cilvēkiem, tomēr jebkurā gadījumā tie neapzināti nosūc cilvēku enerģiju, kas protams, nav vēlams mājas dzīvajiem iemītniekiem. Tāpēc mirušos atlaidu prom no piesaistes pie zemes līmeņa (tos kuri tam bija gatavi).


Tagad pienācis laiks mājas kopējās enerģētikas attīrīšanā. Paveicu to sākumā no ārpuses, pēc tam gāju iekšā un sākot no bēniņiem uz leju ejot tīrīju mājas enerģētiku.

Nonākot ģimenes guļamistabā, ieraudzīju vēl vienu dēmonu, kurš atradās tieši virs gultas. Tas bija cilvēka auguma lielumā un barojās no ģimenes enerģijas.


Mājas atbrīvošana no šīs būtnes prasīja daudz spēkus un piepūli, tomēr tas veiksmīgi izdevās.


Mājas iemītnieki stāstīja, ka pirms viņiem īpašums piederēja kādam ekstrasensam. Domāju, ka tie ir viņa darbības rezultātā piesaistīti dēmoni, kuri apzināti, vai neapzināti ir mājai piesaistīti. Tie uzskata, ka tas ir viņu īpašums. Vēl iemītnieki stāstīja, ka mājā notiek dažādas dīvainības, remontdarbi nesokas, viss ir jāpārtaisa, veselība pasliktinās, spokojas u.t.t.


Jau braucot atpakaļceļā mana pašsajūta uzlabojās. Ieguvu pārliecību, ka tiešām šīs būtnes iedarbojās, lai iztraucētu atbraukšanu.

Северное сияние

Amerikas dēmonu māja.

Māja, kurā dzīvo sirma kundzīte, māte sešiem nu jau sen pieaugušiem bērniem.

Tieku aizvesta pie šīs vecās māmuļas ciemos ar aicinājumu paskatīties, kas tad īsti tajā mājā darās.


Pirmo reizi tur ierodoties tieku pozicionēta, kā viesis, līdz ar to nav iespējas vientulībā mierīgi sakoncentrēties un kārtīgi apsekot īpašumu. Tieku uz brīdi divās telpās un redzu katrā pie griestiem stūrī atrodamies lielu, melnu enerģētisku būtni, kas noteikti nav pozitīva. Jūtu tajā kaut ko dēmonisku.


Pēc kāda laika uz šo māju tieku aizvesta otro reizi.

Atkal kā viesis. Tomēr šoreiz man ir iespēja izstaigāt visas istabas un padziļinātāk papētīt situāciju īpašumā. Tas ļāva man ieraudzīt arī otru būtni, kurai piemita lieliska īpašība mainīt izskatu. Tas vēl jo vairāk mani vedināja uz domām, ka būtne nav nedz mirušais ne arī kāda mieru un mīlestību nesoša enerģija.


Šoreiz šajā īpašumā pavadīju ilgāku laiku, līdz ar to sajutu šo būtņu uzbrukumus. Tās centās no manis tikt vaļā. Jutu aukstumu, līdzīgi kā vēja plūsmu uz sejas, rokām, kājām. Kad vaicāju vai arī citi to juta? Neviens neatbildēja apstiprinoši.

Jutu, ka tās pieskaras pie matiem, rokām. Kā, tās ņem nost enerģiju. Vairākkārtīgi gribēju bēgt no mājas laukā, bet pieklājības pēc to nedarīju.

Kas interesanti aculiecinieki tā arī teica, ka izskatījās, ka es ātrāk gribēju tikt prom...


Tāpat sapratu, ka šīs būtnes kļūst spēcīgākas tumsā. Kā vēlāk paskaidroja ģimenes locekļi, tad viņu mamma vienmēr slēgusi laukā gaismu un dzīvojusi diezgan lielā tumsā. Jutu, ka šī būtne spēj pārņemt cilvēkus, apsēst tos.

Tā uzvedas tikai un vienīgi dēmoniskas būtnes. Arī Jānis Zariņš dabūja ciest no šīs būtnes uzbrukuma otrajā apskates dienā. Sēdējām un dzirdu, ka viņš tā dīvaini elpo, pajautāju, kas vainas un izrādījās, ka viņam bija kļuvis grūti elpot un bija spiedoši sāpīga sajūta krūšu rajonā. Tas lika pamest telpu.


Man bija skaidrs, ka šī būtne ceļā liks šķēršļus, lai mājas attīrīšana nenotiktu. Un tā arī notika, pagāja vairākas dienas, līdz tika uzsākta tīrīšana. Kulminācija bija pēdējās dienas notikumi īsi pirms tīrīšanas. No rīta pamodos un jutos ļoti slikti, bet tas manī nemazināja entuziasmu doties un tikt no šīm būtnēm vaļā.


Tomēr, lai viss noritētu gludi bija plāns. Viens brālis vedīs mammu vakariņās, bet otrs būs ar mums kopā mājā, kura tiks pakļauta attīrīšanai.

Plāns sāka ļodzīties brīdī, kad viens no brāļiem bija palicis pusceļā uz lielceļa, braucot no darba, jo salūza autobuss. Tas vēl nebūtu nekas, tikko ieradāmies pie mājas, tā minūti vēlāk piebrauca cita automašīna, kas kā izrādījās ir vecās kundzes brālis ar sievu, kuri mērojuši vairāku stundu garu ceļu, lai tieši šajā dienā bez brīdinājuma ierastos ciemos. Galu galā pasākums krietni ievilkās, bet mēs nepadevāmies un mājas attīrīšanu uzsākām, kad ciemiņi aizbrauca. Pēc tam viss ritēja kā pēc plāna.


Sievietes vecākais dēls atteicās atrasties mājā, kad tika veikta tīrīšana. Viņš mūs gaidīja ārā.

Vispirms tiku galā ar melno būtni, kura sev kā galveno mitekli bija izvēlējusies par istabu pārbūvēto garāžu. Nācās krietni papūlēties, lai šī būtne mājokli pamestu. Tomēr tikko tas notika enerģētika mājā kļuva gaišāka.


Kad biju tikusi galā ar pirmo būtni, ķēros klāt nākošajai. Tai, kura spēja mainīt izskatu un maskēties par nevainīgu būtni. Šī būtne ieņēma pelēcīgas, cilvēkveidīgas masas formu un tai bija koši zaļas acis un izstiepta seja. Tā kustējās ļoti savādi, it kā, locīdamās no vienas uz otru pusi, tas atgādināja mēdīšanos. Tā slēpās aiz stenderes un par mani ņirgājās, smējās un lika saprast, ka to prom nedabūšu. Ļoti pašpārliecināta un nejauka dēmoniska būtne.


Brīžiem tā ieņēma vecas kundzes izskatu.


Lai es būtu pilnīgi droša, ka izdarīšu visu iespējamo, lai no šīs būtnes tiktu vaļā, atvēru portālu priekš mirušajiem. Būtnes reakciju nebija ilgi jāgaida. Tā sāka smieties un lika skaidri noprast, ka šī nav viņas īstā vieta. To zināju uzreiz, bet dažu zemāk minētu apsvērumu dēļ, pamēģināju tikt ar to galā šādā veidā...


Pēc tam dzinu to prom un pie istabas durvīm, kur atradās zēnu istaba pamanīju tādu kā melnu peļķi uz grīdas. Tas bija šo būtņu portāls, vieta caur, kuru tās bija tikušas mājā un nevēlējās doties prom.

Šīs otrās būtnes galvenais miteklis bija vecās kundzes guļamistaba, kura bija ļoti auksta, dēļ šīs būtnes radītajām vibrācijām.


Kāpēc šīs būtnes atradās šajā mājā? Tās nebija tur ieradušās pašas, tās turp tika atsūtītas/piesaistītas ar maģijas palīdzību. Es sajutu, ka to darījusi ir kāda sieviete, kura tagad jau mirusi. Šīs sievietes rīcības motīvs bija jaunības naids pret šo sešu bērnu māti. Viņa tai gribēja sagādāt ciešanas, lai tā nekad neizveidotu laimīgas attiecības un vienmēr būtu vientuļa...


Šīs būtnes bija bīstamas tieši vīriešiem, visiem vīriešiem, kuri bija attiecībās ar šo kundzi. Vīrieši mirtu nedabīgā nāvē, nelaimes gadījumos, uzbrukumos u.t.t. Tāpēc mans pirmais jautājums bija, cik vīrieši šajā mājā ir nomiruši? Atbilde bija trīs.

Visi miruši traģiski.

Bērnu tēvs palika bez galvas, fiziski. Vēl vienu nošāva paša mājā ielauzies laupītājs un līdzīgs liktenis sagaidīja arī trešo.

Šī māja bija bīstama arī šīs sievietes dēliem, par laimi, visi bija sveiki un veseli.


Man palaimējās tikties ar visiem ģimenes brāļiem un viņiem katram bija savs stāsts par šo apsēsto māju.


Vecākais brālis sākumā bija ļoti skeptisks un atvērās tikai laika gaitā. Viņš sākumā noliedza, ka mājai kas kaitētu, pēc tam teica, ka pēdējā aktivitāte bijusi pirms pieciem gadiem, vēlāk atklāja, ka pirms gada un pēc mājas attīrīšanas viņš pastāstīja, ka pirms nedēļas pieredzējis ko šausmīgu, kas licis aizskriet paniskās bailēs prom no šīs mājas pie drauga.


Viņš šajā mājā uzturas visbiežāk, jo rūpējas par savu mammu. Bērnībā viņš ar brāļiem ir dzirdējis, kā kaut kas ar nagiem skrāpējas gar logu, izejot ārā, neviena nav bijis. Dienā, kad tika veikta mājas tīrīšana viņš atkal bija dzirdējis šo skaņu, kas mudināja klausīt manam ieteikumam savilkt ar pildspalvu uz roku plaukstām un kāju pēdām krustus, lai neļautu šai būtnei viņam tuvoties.


Diemžēl, lai arī visi bērni šo būtni tika pieredzējuši viņi par to nekad nerunāja. It kā tas viss neeksistētu. Tikai mājas attīrīšana ļāva viņiem atklāties un saprast, ka viņi nav jukuši.


Mana tikšanās ar vēl vienu no brāļiem bija ļoti interesanta, jo viņš vienīgais bija stāstījis citiem, ko redz bērnībā un arī pieaugušo dzīvē. Viņš šo māju vairs neapmeklē, kas protams, citiem brāļiem un māsām var šķist savdabīgi, bet man pilnīgi saprotami.

Mūsu redzētais šajā mājā pilnīgi sakrita, mēs runājot pabeidzām viens otra teikumus, par ko ļoti izbrīnīti bija visi klātesošie. Priecē fakts, ka tagad neviens vairs nešaubās par to, ka viņš redz un jūt šo paralēlo pasauli un ja, viņu apmācītu, viņš pats saviem spēkiem spētu tikt galā ar šīm nejaukajām būtnēm.


Kāpēc es mēģināju būtni sūtīt prom caur mirušo portālu? Tas tika darīts, lai vienai no māsām, kura bija pret to, ka būtnes tiek dzītas prom, pierādītu, ka tās nav labas, ka tās nesargā un nav mirušo dvēseles. Viņa kā kristiete bija pilnīgi pārliecināta, ka šīs būtnes ir pilnīgi nekaitīgas un nevienam neko ļaunu nevēl.


Viss, kas tika uzlikts šai vecajai sievietei un viņas ģimenei nu ir noņemts, bet tas nenozīmē, ka šī enerģija vairs neeksistē. Tagad atliek vien cerēt, ka maģijas pasūtītājas ģimenei nenāksies dārgi maksāt par mātes, vai vecmāmiņas jaunībā pieļauto kļūdu – mirkļa iespaidā.

Tas ir vēl viens atgādinājums visiem, kuriem tā vien gribas kādam kaitēt ar maģiju un šķiet, ka izspruks sveikā cauri.

Красивый частный дом в пригороде

1000 spoki Amerikā.

ASV, vismaz tik daudz cik esmu redzējusi līdz šim, ir pilna ar iestrēgušām mirušo dvēselēm. To ir ļoti daudz. Braucot pa šoseju, tās ir sastopamas ceļu malās. Viena no dvēselēm bija ļoti agresīva.


Uz šosejas bija sastrēgums, auto plūsma ļoti lēna. Braukšanas laikā kādas gados vecas kundzītes gars uzmetās man virsū un fiziski sāka žņaugt. Man tiešām sāka trūkt elpa un šī žņaugšana turpinājās, kamēr neizbraucām no šī mirušā gara teritorijas. Tas uzskatāmi parāda to, ka iestrēgušās dvēseles parasti nemēdz pārvietoties apkārt pa pasauli, to rīcībā ir kāda teritorija, kuras robežās gars var pārvietoties. Tas var būt dzīvoklis, māja, kāds noteikta apmēra zemesgabals, vai, piemēram, Salaspils koncentrācijas nometne. Kā vēlāk uzzināju, tajā brīdī tika braukts garām veco ļaužu pansionātam.


Runājot par Salaspils koncentrācijas nometni, tā līdz šim bija vieta, kurā biju redzējusi vislielāko skaitu iestrēgušo dvēseļu, jeb tautas valodā runājot spoku. Tomēr ASV pieredzēju vietu, kurā to bija vēl vairāk.


Esot Rīgā, cilvēki, kuri mūs ar Jāni Zariņu uzaicināja uz ASV sāka stāstīt par savu īpašumu. Kad viņi runāja, es sāku redzēt, ka mājā ir kaut kāda būtne, respektīvi, ka māja nav tīra un tajā kaut kas spokojas. Kad ieradāmies īpašumā, konstatēju, ka māja un visa apkārtējā teritorija ir pilna ar mirušajiem. Tie ir visur, to ir simtiem. Lielākoties jauni cilvēki, gan baltie, gan tumšādainie, gan vīrieši, gan sievietes, tomēr galvenokārt vīrieši. Daudziem redzēju šautas brūces. Skaidrs ir viens šī vieta ir pieredzējusi daudz ciešanu.


Šie mirušie vēl nav sevi apzinājušies, ka viņu dzīve ir beigusies. Līdz ar to tie nenodara nekādu kaitējumu cilvēkiem. Es šajā īpašumā jutu nospiedošu sajūtu un depresīvu noskaņojumu.


Nākamajā dienā sāku teritorijas atbrīvošanu no šīm dvēselēm, lai pavadītu tās uz „aizsauli”. Lai tas notiktu, es atvēru tā saucamo gaismas „portālu”. Kad tas bija izdarīts, mudināju dvēseles doties uz gaismu. Tās vēl joprojām bija neizpratnē par notiekošo, tomēr viņas izjuta vilkmi uz šo gaismas portālu. Pirmais ko ieraudzīju pie portāla bija baltais vīrietis, smilšu krāsas apģērbā ar lielu šauteni plecā. Viņš centās sargāt un nelaist citus mirušos prom.


Es sāku redzēt, kā šeit izskatījās agrāk. Redzu ļoti garu zāli, nespēju izšķirt, kas tiek audzēts. Redzu zirgus ar arkliem, ūdensdzirnavas, kuras, kā noprotu, ražo elektrību... Redzēju, ka cilvēkiem slāpa un tiem netika dots ūdens.


Pēkšņi šis sargs, uzraugs, pavērsa ieroci uz mūsu pusi. Es nodomāju, ka viņš ir nolēmis mūs ar Jāni nošaut. Pēc mirkļa bija redzams šāviens, es pagriezu galvu uz aizmuguri un secināju, ka viņš ir gribējis šaut uz putnu, vai to aizbiedēt, bet šāviens nebija adresēts mums. Protams, pat ja viņš šautu uz mums, tas mums nespētu neko nodarīt.


Man ar dvēselēm bija intensīvi, telepātiski jāsarunājas un jāstāsta, ka gaismas portāls ir viņu īstā vieta, ka tur ir visi viņu tuvinieki, draugi... Atkarībā no „atmošanās” ilguma agrāk, vai vēlāk man pakāpeniski izdevās gandrīz visas dvēseles „pierunāt” doties prom. Dvēseles nāca no visas tuvākās apkārtnes, to bija tūkstošiem no dažādiem laika periodiem. Redzēju gan apmēram piecgadīgu puiku, kuru ir notriekusi mašīna, gan vecus, slimus cilvēkus, gan karavīrus...


Vairāk, vai mazāk intensīvi ar mirušajiem strādāju piecas līdz sešas stundas. Pēc tam turpmākās četras dienas strādāju pēc vajadzības, pieskatot un pamudinot kādu ātrāk doties prom.

Country house

Spoks kareivis un „svētvietas atriebība”.

Sieviete esot mājās, regulāri, fiziski izjūt kāda klātbūtni. Tas sākās pirms septiņiem gadiem. Dažkārt ir redzams kāds siluets slīdam pār telpu, un katru dienu jūtami fiziski pieskārieni, lai gan neviena tuvumā nav. Viņas vīrs retāk, bet tomēr arī izjūt šīs dīvainās parādības.


Notikumu pirmsākums.

Mājas tuvumā atrodas zemes gabals, kurš ir aizsargājams. Neatminos īsti, vai tur bija agrāk kāda svētvieta, vai tur dabas reljefa dēļ ir liegts apstrādāt zemi, bet kādu dienu tur ieradās nepiederošas personas un uzsāka vērienīgus rakšanas darbus. Tas arī bija tas brīdis, kad saimnieces mājās ieradās mistiskie un mieru traucējošie viesi.

Lieta tāda, ka mirušo gari vienmēr izvēlas par sevi dot ziņu tiem, kuri ir jūtīgāki un uztverošāki.

Ja viņi saprot, ka tiem izdodas pievērst cilvēka uzmanību, tad šīs darbības kļūst izteiktākas.


Saimniece, ne dēļ spoka, bet taisnības dēļ, devās pie racējiem teikt, lai tie pārtrauc savas nelegālās darbības, tomēr viņai tika ieteikts „nelīst” svešās darīšanās. Kādu brīdi viņa cīnījās ar likuma pārkāpējiem un uz to periodu arī mājās mistiskie gadījumi pārstāja risināties. Tomēr, kad rakšanas darbu organizators- ļoti turīga persona ar lieliem sakariem izteica draudus, tad kundze pārstāja šo cīņu par taisnību un tādejādi ieguva sev nemierīgu dzīvi arī no aizkapa pasaules.


Kad ierados pie kundzes un sāku meklēt nemiera cēlājus, ieraudzīju dārzā miruša kareivja garu. Viņam mugurā bija garš kara laika mētelis. Šis gars uzskatīja sevi par teritorijas patieso saimnieku un centās visus biedēt projām. Viņš strauji pārvietojās pa visu teritoriju, pēkšņi un zibenīgi mainot savu atrašanās vietu. Vairākkārt mani biedējot, tas strauji pietuvojās cieši klāt pie manas sejas, tad atkal attālinoties un atkal pietuvojoties. Viņa vēlme bija aizdzīt mani prom.


Lūk! Šis kareivis arī bija iemesls kundzes nemierīgajai dzīvei. Gars tik ļoti bija sasaistījis sevi ar zemes dzīvi, ka arī daudzus gadus pēc sava ķermeņa nāves, nespēj pamest zemi un uzskata par saimnieku sevi.


Papildus redzēju dārzā stāvam kādu mirušu kundzīti ar lakatiņu galvā. Šī kundzīte, gan nenodarbojās ne ar kādām dzīvo izklaidēšanas lietām, bet vienkārši bija iestrēgusi starp abām pasaulēm.


Kareivi un kundzīti man izdevās atbrīvot no piesaistes zemes dzīvei ar jau sen iegūtajām metodēm. Kā ierasts šādās situācijās es atvēru „portālu” pa kuru mirušajiem ir iespēja aiziet uz „debesu valstību”. Kareivis sākumā nedaudz negribīgi, bet kad ieraudzīja sev pretim atnākušos mirušos draugus un radus, tad jau pat ļoti labprāt devās prom no zemes dzīves.


Saimnieku suns šo visu skatu pavadīja ar rūkšanu un riešanu, tā radot izbrīnu saimniekos, jo suns ir ļoti labsirdīgs un nekad nemēdz tā uzvesties. Lieta tāda, ka dzīvnieki arī ir spējīgi redzēt to ko redzu es, bet lielākais vairums cilvēku nav spējīgi saredzēt.


Atstāt zemi izvēlējās vēl vairākas iestrēgušās dvēseles, kuras pamanījušas iespēju atstāt zemes piesaisti, sāka steigties „portāla” virzienā no tuvākās apkārtnes. Tāpēc atstāju „portālu” atvērtu, lai kādu brīdi tie mirušie, kuri šo iespēju apjauš var to izmantot. Protams, pāris dienas vēlāk attālināti pieslēdzos tai mājai un portālu noņēmu nost.


Pēc dārzā padarītā darba, devos pie mājas saimniekiem izstāstīt pieredzēto, ko es īsti darīju un ko redzēju. Pēc stāsta par kareivi, viņi pateica, ka arī mazmeita ir reiz redzējusi kareivi pagalmā, ar garu mēteli mugurā un šausmīgi no tā pārbijusies. Kad aprakstīju mājas saimniekiem redzēto kundzīti, viņi man pastāstīja, ka pirms diviem gadiem šeit ir mirusi kundze, kura līdzinājās aprakstam.

Country house

Māja ar mirušajiem un melniem „tārpiem”.

Šis izbrauciens sākās ar zvanu no sievietes, kura apgalvo, ka visa ģimene cieš no spokiem, kuri jau 10 gadus nomoka mājas iemītniekus. Arī jau ir izmēģināti visādi veidi, kā atbrīvoties, bet bez lieliem rezultātiem. Saimnieki, jau paši ir iemācījušies attīrīt sevi un īslaicīgi apturēt enerģētiskos uzbrukumus. Mirušo dvēseles arī bieži tiek redzētas, gan cilvēciskā veidolā, gan kā ēnas, gan tiek sajusti fiziski pieskārieni.


Šīs mājas pagalmā redzēju vecu sievieti, kura rādīja baltu krustu pie ābeles un zīdaini, vīrieti ar zirgu, kas bija ļoti savdabīgi, jo dzīvnieku gari ir ļoti reta parādība. Visus mirušos atlaidu caur portālu, lai gan arī šie bija grūti pierunājami doties prom.


Interesantākas lietas notika mājā iekšā.

Skatoties uz grīdu, pilnīgi pa visu māju, bija redzami aptuveni 50 centimetrus gari radījumi melnā krāsā ar dzeltenām actiņām. Diametrā apmēram 10cm, ar lielāku galvu un mazāku astīti. Paši par sevi enerģētiski tie nelikās ļauni, bet tiem bija uzdevums/programma vākt enerģiju no tiem, kuri atrodas šajā mājā.

Tie burtiski, kā dēles piesūcās cilvēkiem un sūca ārā spēkus. Visa grīda no tiem bija melna, dēļ to milzīgā skaita.

Atrodoties šajā mājā, arī man kļuva slikta pašsajūta un sākās galvas sāpes. Cilvēks, kurš bija ar mani kopā, ejot pa istabu gandrīz, paklupa uz līdzenas vietas, jo kājas pašas par sevi sapinās. Saimnieki arī to apstiprināja, ka viņiem pašiem ne no šā, ne no tā pinās kājas, it īpaši kāpņu zonā. Tas ir dēļ tām būtnēm, kuras ložņā pa visu grīdu.

Tās, lien arī augšā pa mēbelēm, bet nespēj iziet cauri sienām, kā to darītu piemēram mirušo cilvēku gari.

Šie „tārpi” bija, lai gan ar „parasta” cilvēka aci nesaredzami, tomēr rupjākas uzbūves, nekā gari.

Uzliku enerģētisko aizsardzību, lai nekas kaitējošs nespēj tikt klāt visiem mājas iemītniekiem un arī man.

Pēc tam šo aizsardzību uzliku visai mājai, tās mēbelēm, arī grīdai un ar to sākās telpas attīrīšanās un „tārpi”, saskaroties ar pozitīvo enerģiju, sāka beigties nost.


Momentā no dārza mājā iekšā ienāca kaķis, kurš uzreiz apgūlās uz grīdas un sāka pa to vārtīties pilnā laimē. Saimniekiem liels pārsteigums.

Viņi apgalvo, ka kaķis nekad tā nav uzvedies un izskatās tik laimīgs, kā tiešām pārvietojas pa māju, kura ir atbrīvota no vienmēr esoša ienaidnieka.


Skatoties pa logu uz dārzu, ieraudzīju, ka „tārpi” tagad ir pa visu dārza teritoriju, jo mājā tie atrasties vairs nespēj. Uzliku šo aizsardzību arī dārzam, līdz ar to tiem vispār vairs nav vietas šajā īpašumā.

Офисное здание

Valsts iestāde un mirušie

Tiku uzaicināta apmeklēt kādas valsts iestādes telpas, jo nopietni un svarīgi darbinieki ir redzējuši dīvainas ēnas, dzirdējuši skaņas, kad telpās nevajadzētu būt nevienam citam. Ir tomēr brīvdiena un durvis ir slēgtas. Arī enerģētiski sajūtas viņiem atsevišķos kabinetos šķitušas nepatīkamas. Apstaigājot šīs iestādes telpas, enerģētiski attīrīju darba kabinetus, kuri bija ar nepatīkamu, nomācošu, tumšu enerģētiku. Tagad tajos atrasties ir daudz patīkamāk.


Savukārt skatoties uz augšu, otrā stāva gaitenī redzēju stāvam mācītāju. Vēlējos to palaist, lai tas dodas prom, bet viņš vēlējās palikt šeit. Sapratu, ka mācītājam vēl nav pienācis laiks doties un viņš neko ļaunu šai vietai nenodarīs, drīzāk pretēji, labi vien ir, ka telpā stāv mācītājs.

Vienojāmies ar iestādes darbinieci, ka mācītājs, lai paliek un sargā šo ēku. 

Image by Andy Falconer

​​​Bordelis kafejnīcas pagrabā.

Privātā vizītē pie manis, saņēmu sūdzību no kafejnīcas īpašniekiem galvaspilsētas centrā.

Vieta laba, tomēr apmeklētāji nenāk iekšā pa durvīm.

Ja tomēr ienāk, tad ātri vien apgriežas un pa durvīm ārā ir.


Saimniekiem ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā ar enerģētiku un ir vēlme, lai aizbraucu paskatīties.

Uzreiz vizītes laikā ar attālinātās redzes pielietošanu, jau redzu kafejnīcu un redzu, ka tur ir mirušā cilvēka gars, kurš uzskata sevi par tās vietas saimnieku un nelaiž cilvēkus telpās iekšā, dzen visus prom.


Piekritu izbraukumam. Ierodoties kafejnīcā, sajūtas bija ļoti neomulīgas. Pārņem smagums, galvassāpes, depresīvs noskaņojums un vēlme doties prom.


Sakoncentrējos un sāku darbu ar mirušo, lai tas atstāj telpas, savu piesaisti zemei un dodas uz to vietu, kur jābūt aizgājušajiem.

Ar grūtībām, pēc liela darba šo mirušo izdodas dabūt prom.


Mirušais ir bijis agrākais šo telpu saimnieks tajos laikos, kad tur tika ierīkota spēļu zāle un savas dzīves laikā ļoti emocionāli spēcīgi piesaistījās šai vietai.

Tik ļoti, ka arī pēc nāves uzskatīja to par savu īpašumu un saglabāja kontroli pār to, pats netiekot prom uz „debesīm”.


Tomēr ar viņa atbrīvošanu vēl viss nebija beidzies. Bija redzams, ka no grīdas vienā vietā nāk ārā uz augšu melna enerģija, kas nav nedz mirušais, ne kas cits līdz šim redzētais.


Nāca izpratne, ka šī enerģija ir ļoti negatīva un pārņem visu telpu, plūstot ārā no grīdas apakšas. Gājām skatīties, kas notiek pagrabā, apakšā zem šīs grīdas. Izstaigājot pagrabstāvu, sāka nākt vīzijas, ka tajā agrāk ir bijis bordelis, kā arī risinājusies liela vardarbība, ieskaitot nāvi.


Redzēju vietu, kurā agrāk atradās duša, istabiņas, redzēju to vietu kur bija izlijušas asinis un, ka kāds, tur nogalinātais ir saglabājis piesaisti dēļ atstāta zelta gredzena ar lielu akmeni. Man rādīja, ka gredzenam ir jāatrodas jaunizbūvētā starpsienā.


Saimnieki apstiprināja, ka tiešām, ir dzirdēts, ka agrāk pagrabā bijis bordelis un duša, tiešām ir atradusies tajā vietā, kur to redzēju es. Sāku veikt dažādas darbības, lai atbrīvotu telpas no šīs melnās enerģijas ietekmes. Telpā sajutu, gan, ka man kāds no muguras spēcīgi pieskaras, gan arī svece dzisa.


Šī enerģija bija ļoti spēcīga, negatīva un to pilnībā prom nebija iespējams dabūt, tā nemitīgi turpināja nākt. Šīs telpas bija pieredzējušas un uzkrājušas pārāk daudz. Pēc manām darbībām bija acīmredzams, ka telpās kļuvis gaišāk un patīkamāk atrasties, tomēr devu rekomendācijas īpašumu pārdot, jo pilnībā no tās enerģijas vaļā nav iespēju tikt.


Šīs telpas būtu ļoti labi piemērotas darbībām, kuras šāda veida enerģijām ir pa prātam, kaut vai spēļu zālei tā būtu izcila vieta, vai kādai dzertuvei, bet pozitīvas darbības tur vienmēr cietīs zaudējumus.